Stāsts, kas liks Tev aizdomāties par sev apkārtējiem cilvēkiem un ļaus novērtēt gan viņus, gan sevi.
Kad es mācījos skolā, es piedalījos skolas praksē, kura piedāvāja darboties vietējā slimnīcā. Manos pienākumos ietilpa slimnieku apraudzīšana un informācijas plūsmas nodrošināšana starp māsiņām un galveno ārstu.
VIDEO:
Es nebiju ne apmācīts, ne visai komunikabls. Man, godīgi sakot, bija mazliet bail no cilvēkiem.
Vienā no savām vizītēm es iegāju kādā aptumšotā palātā, kurā atradās gultā guļošs un gārdzošs cilvēks. Es domāju, ka viņš ir aizmidzis un tāda ir viņa elpa, kad viņš guļ. Kad es pietuvojos viņa gultai, es…
Lai uzzinātu vairāk, šķir nākamo lapu!
Tevi noteikti interesēs
- Pamestā mājā ievācās sieviete, kura vēlāk bija ciema apspriestākā persona – zināms kāpēc tā izvērtās
- Taksists satika nomaļā vietā večiņu un tas ko viņa teica brauciena galamērķī viņam iespiedās uz ilgu laiku atmiņās
- Kaķis pret Ziemassvētku egli: efektīvi veidi, kā pasargāt savu kociņu no pūkainā huligāna (+ VIDEO)
- Kā jaunumi par ģimenes pieaugumu man lika stundas laikā meklēt jaunu dzīvesvietu
- Astrologs Andris Račs atklāj, ka 2026.gads Latvijai un tās tautai nebūs viegls, bet Baņķis uzsver, ka sāksies atmodas periods
- Elīna katru reizi izpalīdzēja cilvēkam pie stacijas, kas lūdza pēc ēdiena; vēlāk viņš viņai uzrakstīja vēstuli un paskaidroja kāpēc tur nonācis








