Stāsts, kas liks Tev aizdomāties par sev apkārtējiem cilvēkiem un ļaus novērtēt gan viņus, gan sevi.
Kad es mācījos skolā, es piedalījos skolas praksē, kura piedāvāja darboties vietējā slimnīcā. Manos pienākumos ietilpa slimnieku apraudzīšana un informācijas plūsmas nodrošināšana starp māsiņām un galveno ārstu.
VIDEO:
Es nebiju ne apmācīts, ne visai komunikabls. Man, godīgi sakot, bija mazliet bail no cilvēkiem.
Vienā no savām vizītēm es iegāju kādā aptumšotā palātā, kurā atradās gultā guļošs un gārdzošs cilvēks. Es domāju, ka viņš ir aizmidzis un tāda ir viņa elpa, kad viņš guļ. Kad es pietuvojos viņa gultai, es…
Tevi arī varētu interesēt
Lai uzzinātu vairāk, šķir nākamo lapu!
Tevi noteikti interesēs
- Likumsargs lūdz autovadītāju atvērt motora pārsegu: kāpēc vairums šoferu pieļauj milzu kļūdu šajā situācijā
- Uz konta ienāca nauda no nepazīstama sūtītāja – kā pareizi rīkoties
- Man nācās pateikt draudzenei, ka vīrs mani nelaiž ar viņu tikties: bet viss nebija tik vienkārši
- Kartupeļi galvenajā lomā: 6 vienkāršas un gardas receptes
- Kā saglabāt burkānus svaigus visu ziemu – it kā tikko no dobes
- Vīramāte uzreiz prasīja veikt DNS testu, jo mūsu dēls nebija līdzīgs tēvam; kad atnāca rezultāti, viss kļuva skaidrs






