Stāsts, kas liks Tev aizdomāties par sev apkārtējiem cilvēkiem un ļaus novērtēt gan viņus, gan sevi.
Kad es mācījos skolā, es piedalījos skolas praksē, kura piedāvāja darboties vietējā slimnīcā. Manos pienākumos ietilpa slimnieku apraudzīšana un informācijas plūsmas nodrošināšana starp māsiņām un galveno ārstu.
VIDEO:
Es nebiju ne apmācīts, ne visai komunikabls. Man, godīgi sakot, bija mazliet bail no cilvēkiem.
Vienā no savām vizītēm es iegāju kādā aptumšotā palātā, kurā atradās gultā guļošs un gārdzošs cilvēks. Es domāju, ka viņš ir aizmidzis un tāda ir viņa elpa, kad viņš guļ. Kad es pietuvojos viņa gultai, es…
Tevi arī varētu interesēt
Lai uzzinātu vairāk, šķir nākamo lapu!
Tevi noteikti interesēs
- No brīža, kad Ainažos zemnieks pieņēma darbā jaunu un izskatīgu slaucēju, kas prata visu, cilvēki vairs nevēlējās pirkt no viņa pienu
- Miera lilijas atkal uzziedēs, ja augsnei pievienosi vienu parastu sastāvdaļu, kas veicina bagātīgu ziedēšanu
- Mans draugs no Vācijas atbraucot uz Latviju saprata, kāpēc mums nepatīk atvērti balkoni: stāstu kādēļ tā
- “Pats nekur nestrādā!”: modes mākslinieks Dāvids skarbi izteicies par pazīstamu latviešu mācītāju (+ VIDEO)
- Pazīstams pavārs no Jelgavas man atklāja, kad katli un pannas ir nokalpojuši un pienācis laiks tos nomainīt
- Katru nedēļu gatavoju ķirbi šādā veidā, un bērni vienmēr prasa: “Mamm, vai tiešām tas ir ķirbis?”







